MS un medikamentozā terapija

Uz šo brīdi nepārzinu MS slimības visaktuālākās vadlīnijas, jo ļoti strauji attīstās medikamentozās terapijas attīstība, tāpēc vadīšos pēc savas pieredzes. Kā lasīji mānā pirmajā postā - Mans attiecību stāsts ar MS, ar terapijas uzsākšanu man nebija vienkāršs stāsts. Es nokļuvu slimnīcā paasinājuma brīdi, tāpēc tika uzsākta Solu-Medrol terapija. Ja slimnīcā man bija sajūta, ka viss tiek kontrolēts un jutos drošībā par savu veselību, tad pēc tam es jutos kā spēlē, kurā nesaprotu spēļu noteikumus un nevaru izspēlēt līmeni. Kāpēc bija tāda sajūta? Jo gribējās ātri risinājumu jaunajai situācijai un dzīvot veco dzīvi.  Bet bija jāgaida nedēļas līdz trūkstošajam MR, tad nedēļas līdz atbildei, tad nedēļas līdz konsīlijam. Laiks kusa kā saldējums un manas pacietības mērs arī. Konsīlijā piedāvāja nedarīt neko, pievērsties alternatīvām  metodēm vai lietot medikamentozu terapiju. Racionāli izspriedām visu kopbildi un likās loģiski, ka vajadzētu terapiju, jo bija pārāk agresīvs sākums, kaut kā to STOP krānu ir jānorauj. Man piedāvāja piedalīties pētījumā un sāku pirmo reizi lasīt par zāļu blaknēm utt. Sakumā es iekšēji raudāju, tad kliedzu, tad lasīju forumos citu cilvēku atsauksmes par šo terapiju, atkal raudāju un tad piekritu, jo visa imūnmodulējoša terapija ir blakņu pilna. Mana iekšējā balss teica  - nē, bet racionālais prāts teica, ka vajag. Esmu cilvēks, kas pieradis rīkoties racionāli, tāpēc es piekritu.

Tiek aizvadīta kārtīga vecās dzīves atvadu ballīte ar draudzenēm, un pēc nedēļas devos pie dakteres nodot analīzes un parakstīt vienošanos par piedalīšanos. Pēc laika saņemu ziņu, ka kaut kas nav labi aknu rādītājiem. Pieņēmu lēmumu atteikties pilnībā no alkohola uz ilgstošu laiku, dzeru aknu tējas un izmēģinu tautas metodes, lai atgrieztu rādītājus normā. Nedarbojas. Ir jauns konsīlijs, kas norīko mani pie hepatologa un veikt padziļinātas analīzes. Man pasaka, ka noteikti man ir viena no aknu slimībām, ko vajag ar steigu ārstēt. Mana Google meklētāja vēsture ir pilna arī ar citām iespējamajām diagnozēm, un vainu meklēju sevī. Paralēli meklēju, kur var tikt pie daktera pēc iespējas ātrāk un būtu labs speciālists, lai spētu noteikt pareizu cēloni. Te sākās manas pacietības stāsta otrais cēliens, kad arī par maksu pie speciālista ātri nemaz nevar tikt. Ir dusmas uz visiem. Vēlreiz lasu rakstus par MS internetā un uzduros teikumam, ka ļoti svarīgi pēc iespējas uzsākt ātrāk terapiju, redzu prātā ratiņkrēslu. Man ir bailes un lielas dusmas uz medicīnas sistēmu, ka nevaru uzsākt terapiju, kamēr neatrodu cēloni, bet, lai to atrastu, ir garas rindas pat par maksu, visur ir jāgaida nedēļas.  Pierakstos uz maksas vizīti, bet tad analīzes visas arī ir jāveic par maksu. Priecājos, ka vismaz daļu izdevumu sedz apdrošināšana, tomēr cēloni neatrod. Sagaidu savu pierakstu pie cita daktera un jaunas pārbaudes, jauns slēdziens.  Atkal ir konsīlijs un beidzot piešķir valsts apmaksātu terapiju (tablešu formā) ar nosacījumu, ka katru nedēļu uzraugu aknu rādītājus. Tajā brīdi vienkārši ļāvos notikumiem, jo ticēju, ka viss nokārtosies kā citas reizes.

Jaunā ikdiena bija regulāri sadurstītas vēnas, stress pirms katras rezultātu saņemšanas. No terapijas bija vēl citas blaknes un visā visumā likās, ka dzīve iet totāli pa pieskari. Šajā laikā uzsāku psihoterapiju un sāku apgūt prasmi sadzirdēt sevi, uzklausīt sevi, sāku mācīties dzīvot apzinātu dzīvi.  Stiprinot savu mentālo un iekšējo pasauli, es sāku pieņemt drosmīgākus lēmumus un analizēt terapijas plusus un mīnusus, meklēt alternatīvās metodes un risinājumus.  Rezultātā vienojāmies par terapijas atcelšanu, jo ne tikai aknu rādītāji norādīja, ka nav labi, arī manam ķermenim nepatika. Pēc terapijas pārtraukšanas es jutos ļoti atvieglota. Devos pie trešā hepatologa, ko atradu pēc atsauksmēm, veicu trūkstošas pārbaudes. Slēdziens - man ir veiktas 99% visu iespējamo pārbaužu, kas norāda, ka iepriekš pielietotajā terapijā ir kāda viela, kas manam organismam vienkārši nepatīk. Tas bija apliecinājums man, ka ķermenis deva signālus, ko biju ignorējusi. Šajā laikā izlasīju daudz dažādu pētījumu par alternatīvām metodēm, uzklausīju dažādu MS slimnieku stāstus. Šoreiz, saņemot jaunas terapijas piedāvājumu , es kārtīgi iepazinos ar visiem plusiem un mīnusiem, atradu ārvalstu slimnieku grupas, kur dalās pieredzē. Es izvērtēju visus plusus un mīnusus dzīvei ar un bez terapijas, ieguvumus un riskus, nonācu līdz lēmumam, ka gribu lietot terapiju, un šoreiz man bija sirdsmiers. Tiešām nepameta sajūta, ka tā bija pareizā izvēle, pareizā terapija. Tagad ir jau gads ar jauno terapiju un joprojām uzskatu, ka tā bija pareiza izvēle, jo nejūtu ķermeņa dusmas uz to. Drīz būs MR, kas ir arī tāds patiesības mirklis, vai tas palīdz apturēt slimības gaitu, vai tas, kā jūtos sakritīs ar MR rezultātiem.

Ar šo visu es gribēju tikai iedrošināt ieklausīties savā ķermenī, sajūtās. Medikamentozā terapija nebūs risinājums visam, bet ir viens no spēcīgākajiem instrumentiem, kas var sev līdzi nest arī dažādus sarežģījumus, blaknes. (Izrādās, ka aknu radītāju pasliktināšanās ir diezgan bieža sūdzība.) Tu esi sava ķermeņa valdnieks, tāpēc tavs pienākums par to rūpēties un aizstāvēt viņu, uzklausīt to.  Papildus medikamentozai terapijai - mīli sevi, sargi sevi, lolo sevi. Atpūties, meditē, kusties. Meklē metodes kā samazināt stresa līmeni ikdienā. Atmet smēķēšanu. Es ticu, ka tavs ķermenis tev pateiksies par to visu.