MS atņem DODOT #1

Kad man diagnosticēja multiplo sklerozi, šķita, ka visa pasaule apstājusies. Kustības, nākotnes plāni un sapņi kļuva neskaidri, un es jutos nogurusi gan fiziski, gan garīgi.

Tajā brīdī es sev apsolīju, ka nedrīkstu pārstāt kustēties un staigāt. Pat ja speršu tikai maz un mazus soļus, es došos ceļojumā un piepildīšu savu sapni - redzēt plašo pasauli savām acīm. Šī apņemšanās kļuva par manu motivāciju, mērķi, iekšējo dzinuli. Tobrīd likās, ka vajag visu darīt ātri, kamēr vēl varu.

Tagad ceļošana man nozīmē daudz vairāk nekā tikai jaunu vietu iepazīšanu. Tā ir iekšēja brīvība — sajūta, ka es varu izvēlēties, varu būt kustībā, varu piedzīvot dzīvi pilnībā. Es piepildu savu sapni, kura piepildīšanai pirms MS bija atrunu vairāk kā iemeslu doties.

Un, jā, reizēm ķermenis saka “pietiek”, bet sirds atbild: “vēl mazliet, vēl vienu soli, tu vari.”

Es sapratu arī ko citu — lai ceļotu, nevajag daudz naudas. Nav jālido uz citu kontinentu, lai piedzīvotu pasauli. Reizēm pietiek ar vilciena biļeti uz kādu Latvijas pilsētu, ar dienu pie jūras vai pārgājienu pa meža taku. Šie mirkļi sniedz tādu pašu piepildījumu kā tāli ceļojumi. Man vispār mainījās attieksme pret naudu un vērtībām. Ceļojums man dod daudz vairāk kā tā zimola somiņa.

Katrā ceļojumā – lielā vai mazā – es atrodu vērtību un skaistumu. Katrs kalna skats, saulriets vai pilsētas ainavas, dod man drosmi doties tālāk un atgādina, cik dzīve ir skaista. Šī pieredze ir visas pasaules naudas vērta.

Ceļojot, es atgūstu sevi. Katrs solis ārpus mājām ir arī solis tuvāk sev – drosmīgākai, stiprākai un pateicīgākai par to, kas man ir tagad.

Un, kad es stāvu kalna virsotnē vai skatos jūrā, es jūtu —

MS man var atņemt spēku brīžos, kad eju, bet ne manu vēlmi dzīvot un piepildīt sapņus. 💚