Mans MS CV

• Diagnozi uzstādīja 2006. gada novembrī.

• Man bija divdesmit gadu un es svēru deviņdesmit četrus kilogramus. Tagad es saprotu, ka es apēdu savu stresu. Mana Mamma un vecmāmiņa man neiemācīja runāt par savām emocijām un apzināties to kā es jūtos, tāpēc līdzīgi kā viņas es savu neapmierinātību par dzīvi APĒDU.

• 2007. gadā es ar grūtībām varēju paiet, ejot man griezās galva un bija slikta dūša. Jau tad man gribēja kārtot otrās gurpas invaliditāti. Pēc ilgākas terapijas mans veselības stāvoklis uzlabojās. Tagad es saprotu, ka tas bija kritiskais laiks, kad ķermenis man teica priekšā "Ir kaut kas jāmaina, es vairs tā nevēlos dzīvot!"

• Interneta kafejnīcā goooglēju par to - kas ir veselība, kāds ir vesels cilvēks - un mani uzrunāja informācija par veselīgu uzturu. Pašmācības ceļā mācījos.

• Es sāku pievērst uzmanību uzturam, ko lietoju.

• Pa visu šo laiku man ir bijušas vairāk kā desmit zāļu terapijas pie sistēmas.

• Redzes problēmas, kad par 90% pazuda redze gan labajā un vēlāk arī kreisajā acī. Tagad vēl aizvien ir palicis mazs melns punktiņš, kuru redzu un tas nepazūd. No sākuma man likās, ka visu laiku redzu tālumā mazu mušiņu, bet vēlāk sapratu, ka tas ir mazs punktiņš manā acī, kurš nepazūd, bet mana dzīve ar to nebaidzas. (:

• Mana vājā puse ir labā. Tā mēdz notirpt un rada grūtības manā ikdienā, tāpēc es mācos mīlēt sevi un nepārslogot. Lieku sevi pirmajā vietā, jo, ja es pati sevi izdedzināšu, tad mans Vīrs un mani bērni paliks bez manis un tā es negribu.

• Vēl es zinu, ka ja man parādās grūtības noturēt savu vēlmi čurāt, tad esmu kaut kur pāršāvusi pār strīpu. Pārslodze nav mana draudzene un ar MS tā arī nedraudzējās. Atpūta ir lielisks veids, kas palīdz visu noregulēt, bet arī tas ir jāmāk. :D

• Ir bijuši Līgo svētki, kurus es pavadīju kā zvaigzne gultā, jo man trakoti griezās galva un mans vestibulārais aparāts jau man signalizēja, ka ir piedzēries, nemaz neatkorķējot alus pudeli. Vislabāk es jutos nekustīgi vienā pozīcijā.

• Mans darba devējs, pie kura strādāju desmit gadus, par manu diagnozi uzzināja tikai tad, kad es izvēlējos iet prom no darba. Visu šo gadu laikā slimības lapas es izmantoju ļoti maz. Bija reizes, kad pusdienlaikā gāju uz sistēmām un pēc tam, atpakaļ uz darbu. Tagad, atskatoties uz to sev saku - nu, stulba biju, jo nemācēju mīlēt un rūpēties par sevi! 
• Atminos, kad psihoterapeits man uzdeva jautājumu: "Kurš man iemācīja tik daudz strādāt un nerūpēties par sevi?"  - pārskrēju cauri savām bērnības atmiņām un sapratu, ka visi!!!! Visi man apkārt visu laiku strādāja un es biju kļuvusi par neapzinātu kopiju! Bet cilvēkam ir jājūt sevi, kad ķermenis signalizē un saka STOP!

• 2016. gadā es piedzīvoju spēcīgu saasinājumu, kura laikā es ļoooti slikti jutos.
  Es nevēlējos uzteikt komandējumu, kuru gaidīju jau ļoti sen savā profesionālajā dzīvē. Es biju enerģijas pilna, bet mans ķermenis nepildīja savas funkcijas, tas bija ļoti smags un es ar mokām varēju izmazgāt savus matus.... es jutos ļoti, ļoti slikti... 

• 2017. gadā, iekāpjot vilcienā uz mājām es samulsu, jo pēkšņi nevarēju saprast, kā tas ir, ka es iekāpju pa vienām durvīm, bet, kāpjot ārā es izkāpju vilciena vagona otrā pusē.... ilgi domāju un nesapratu, kas ar mani notiek?!? Man bija grūtības atrisināt elementāru reizrēķinu... es nobijos. Mans neirologs man ieteica iesniegt dokumentus invaliditātes piešķiršanai un man piešķīra 3. invaliditātes grupu.

• Tolaik strādāju pie liela projekta, kur man bija vajadzīgas manas multifunkcionālās spējas, bet es sapratu, ka, ja es turpināšu, tad zāģēšu zaru uz kura pati sēžu - savas veselības zaru. Es izvēlējos sevi un mana dzīve mainījās uz citu, ļoti interesantu un labu  pusi. Tas bija labākais lēmums manā dzīvē!

• 2019. gadā man piedzima mans pirmais dēls, bet pēc pusotra gada man pasliktinājās veselība un man notirpa mana labā puse, bija izteiktas grūtības paiet. 
• 2022. gadā man piedzima otrs dēls. Grūtniecība noritēja ļoti labi. 
• 2023. gadā ar ratiņiem staigājot, dienā varēju noiet divdesmit kilometrus.
• 2024. gadā ar grūtībām varēju noiet vienu kilometru. Biju ļoti nogurusi, apsolīju rūpēties par sevi vairāk. 
• 2025. gads - dienā varu noiet piecus kilometrus. Cenšos neiztērēt visas savas karotes. Regulāri vingroju - stiprinu savu ķermeni, lai man būtu spēks. Baroju sevi, apzināti izvēloties pārtikas produktus, kas spēcina manu ķermeni, smadzenes un visas manas šūnas!

Mani biežākie simptomi:

 - nogurums, kuru esmu iemācījusies regulēt ar miegu, nepārpūlēšanos, atsakoties no nevajadzīgā savā ikdienā (izrādās, putekļus var tīrīt 10x mazāk un ēdienu var sasaldēt, lai nav tik bieži jāgatavo) :))

 - tirpums rokā un kājā, kam vienkārši pielāgojos un neaizmirstu tos vingrināt.

 - kādreiz, bija izteiktas redzes problēmas - dubultošanās, miglošanās, pēdēja laikā nav       šie simptomi nav bijuši.

 - pastiprināta vēlme uz tualeti, kas reizēm sagādāja diskomfortu, jo varēju arī nepaspēt, bet tagad, kā saka mans neirologs, mans medikaments, kuru lietoju sāk iedarboties un pastiprinātā vēlme čurāt vairs nav izteikta un sāk samazināties. :)

Nav komentāru

Komentēt