Mana diagnoze - multiplā skleroze
MS – miljonāru slimība
Kad biju savā medicīnas tūrisma pasākumā apceļojusi Latviju, ieguvusi visus izmeklējumus, varēju ar savu dokumentu mapīti doties uz lielo deviņu ārstu konsīliju Stradiņa slimnīcā. Tā kā konsīlijs tika organizēts iepriekš nepieredzētā veidā – visi uz konsīliju uzaicinātie pacienti uzgaidāmajā telpā sēž un gaida, kad izsauks, tad ieiet kabinetā pie profesoriem un citiem ārstiem, tad atkal nāk sēdēt un gaidīt, kad pasauks nākamo reizi utt. kopumā kādas trīs stundas, man bija iespēja aprunāties ar pārējiem konsīlija verdiktu gaidošajiem pacientiem un uzzināt viņu pieredzi un praksi kopdzīvē ar šo neapzināti pielaulāto partneri vārdā multiplā skleroze.
Man blakus bija apsēdies solīds kungs gaumīgā, elegantā nepārprotami dārgā un izmeklētā, bet ne ārišķīgā apģērbā, kura seja man šķita kaut kur medijos redzēta. Vārds pa vārdam uzzināju, ka viņš ir sabiedrībā diezgan labi ieredzēts un pazīstams miljonārs, kura vārdu neminēšu, jo neesmu saskaņojusi ar viņu šo pieminēšanu. Man, protams, bija jautājums – kā tad tā, naudas jums taču netrūkst, dzīvojat glaunā villā Jūrmalā, braucat ar smalku mersedesu, ceļojat uz eksotiskām zemēm, bet sēžat te, lai saņemtu valsts kompensētus medikamentus?
Tātad pat miljoni nav ļāvuši jums izvairīties un pasargāt sevi no neārstējamas kaites vai aizdoties uz kādu brīnumu klīniku, kur jūs izārstēs ar visjaunākajām tehnoloģijām un medikamentiem?
Un tad viņš dalījās ar savu pieredzi, kā arī atklāja, ka arī kādam Latvijas sabiedrībā visnotaļ labi zināmam turīgam politiķim diagnosticēta MS, tādēļ, gatavojoties tam, ka ar laiku varētu nespēt staigāt, viņa jaunuzceltajā māja veidota tā, lai tajā varētu pārvietoties ratiņkrēslā. Arī izbijušais bagātais politiķis izmantojot valsts kompensētos medikamentus.
Man sastaptais miljonārs, ņemot vērā, ka viņa dzīvi neierobežoja materiālā puse un nauda, tiešām bija devies ārstēties gan uz Indiju, gan Izraēlu, kā arī pats apmaksājis interferona injekcijas, tomēr slimība turpināja progresēt.
Visinteresantākā man šķita viņa pieredze Izraēlas klīnikā, kur praktizēja kāds no Krievijas emigrējis ebreju izcelsmes profesors, piedāvājot tehnoloģiju nervu šūnu apvalku remielizācijai. Tātad – stimulēt noēsto mielīna apvalku atjaunošanos.
Pašam pacientam bija pirms došanās uz šo terapiju jāizveido liela mielīna izejmateriālu noliktava savā ķermenī, vismaz pus gadu lietojot astoņkāršu Omega3 devu. Tad Izraēlas klīnikā viņa ķermenim tika pievienota šī Krievijas profesora izgudrotā ierīce, kas ar elektroimpulsu palīdzību novirzīja Omega3 rezerves uz nervu šūnām jaunu mielīna apvalku izveidei. Tātad – remielizācijai.
Protams, kā jau Izraēlā, šī “izklaide” nebija lēta. Turklāt viņam pašam tā bija palīdzējusi tikai pusgadu. Mielīna apvalki tiešām bija sākuši atjaunoties un pat salabojušies pilnībā, taču pēc pusgada jau atkal bijuši jauni perēkļi.
Taču viņš arī neslēpa, ka nav ievērojis visus Izraēlas ārstu, kā arī Latvijas mediķu ieteikumusgan attiecībā uz miega un atpūtas režīmu, gan attiecībā uz diētu. Sākotnēji arī viņš mēģinājis agresīvo interferona terapiju, bet paaugstinātā temperatūra, kaulu laušana, galvas sāpes un visi citi simptomi, kas pavada šo terapiju, viņam bijuši par smagu, tādēļ no tās atteicies un tagad vēlas saņemt ne tik fiziski nepatīkamu terapiju, pretendējot uz tām pašām zālēm, kuras tiek izskatītas kā piemērotas man, proti, Fingolimod (aktīvā viela) jeb Gilenya (patenta turētāja dotais zāļu nosaukums).
Kad beidzot ārstu konsīlijs pieņēma lēmumu, izrādījās, ka man par labu, lai iegūtu salīdzinājumā ar interferonu daudz saudzīgākas blakņu ziņā zāles – Gilenya – nospēlēja tieši tas, ka biju līdzestīga iepriekšējo zāļu lietošanā, lai arī cik grūti tās bija panesamas. Miljonāram tā nepaveicās – tā kā viņš iepriekš izrakstītās zāles nebija lietojis pēc ārstu rekomendācijām, jo gluži vienkārši nespēja izturēt mokošās blaknes, viņam tolaik ļoti dārgo Gilenya nepiešķīra, bet nozīmēja kādu citu medikamentu.
Turklāt būtiska nozīme bija arī tam, ka es joprojām biju saglabājusi spēju kustēties un staigāt. Jo izrādās – tiem, kuri jau sēž ratiņkrēslā, imūnmodulantus vairs nevar dot, jo nekustīguma dēļ pazemināta imūnsistēmas reakcija var radīt iekaisumus urīnceļos, tālāk jau nierēs utt., līdz ar to, lai tiktu pie imūnmodulanta, būtiski ir ievērot visas ārstu rekomendācijas un būt līdzestīgam zāļu lietošanā.
Saprotu, ka MS ir tik daudzveidīga un neprognozējama, ka katram izpaužas pilnīgi atšķirīgi un nav divu pacientu ar vienādu MS norises gaitu. Bet tomēr. Kopsakarības redzu joprojām.
Nesen tiku iepazīstināta ar vīrieti, kuram MS diagnosticēja apmēram gadu vēlāk nekā man. Viņš pansionātā guļ gultā, jo nevar ne staigāt, ne kā citādi kustēties. Viņu trīs reizes dienā pieceļ sēdus, lai pabarotu. Arī viņam terapiju sāka ar visnotaļ nepatīkamo interferonu, bet viņš izvēlējās paziņot, ka visi ārsti ir dumji, viņš tādu draņķi nelietos, pie savas slimības progresa vainoja mediķus, vēlāk viņa lielākā kaitniece kļuva sieva, kura atteicās viņu aptekalēt un čubināt. Respektīvi – viņš izvēlējās dzīvot uz planētas www.vissirslikti.lv un www.visicitivainīgi.lv.
Man dzīve vienkārši neļāva noparkoties uz šīs planētas, jo bija jāuzņemas atbildība par saviem bērniem, nebija neviena cita ko vainot, kā tikai pašai saņemties un iet tālāk.
Arī pie konsīlija durvīm sastaptais miljonārs tagad pēc desmit gadiem esot piekalts ratiņkrēslam.
Turklāt ikrīta Gilenya tablete šķita kā īsta paradīze pēc desmit gadiem ar interferona gripas simptomu blaknēm reizi nedēļā.
Taču šīs jaunās iepazīšanās ar citiem MS slimniekiem man lika arvien vairāk uzdot jautājumu – kas īsti mums ir kopīgs, kāpēc tieši mēs saslimām ar šo slimību, kādā veidā mēs šo slimību sev piesaistījām, no kā mani ar šo slimību vēlas pasargāt Visums (Dievs, Avots, no kā mēs visi nākam, Augstākā realitāte vai kā nu katrs sauc to nezināmo, kas radījis mūs tā vietā, lai nekā nebūtu). Vairākās grāmatās MS tika minēta kā cieto siržu slimība. Vai esmu cietsirdīga? Jā, es neesmu tā, kura raudās blakus nomirušam putniņam, bet apzināsies, ka tā ir šīs pasaules kārtība – izdzīvo spēcīgākais. Un ne jau man tagad labot dabas ielikto kārtību. Jā, es nespēju izjust līdzjūtību pret cilvēkiem, kuri nepilda solījumus, kuri ir gatavi sameklēt vainīgo savās problēmās, kuri neuzņemas atbildību par savu rīcību. Esmu ļoti prasīga un pat nežēlīga pret sevi. Varu strādāt stundām ilgi un pat naktīs, ja esmu apsolījusi kādu darbu paveikt konkrētā termiņā.
Arī abi manis pieminētie miljonāri bija gana prasīgi gan pret sevi, gan pret apkārtējiem. Arī viņi nebija gatavi klausīties Minhauzena cienīgus stāstus par to, kādēļ uzticētais darbs nav izpildīts laikā. Protams, šī nelokāmība un līdzi negaudojošā sirds katram, kurš gatavs uzvemt savas problēmas, šos divus vīrus bija nogādājusi lielā materiālā labklājībā, kamēr es cīnījos par eksistenci. Bet…
Tā kā tajā laikā jau biju izlasījusi kaudzi grāmatu par to, kā mēs ar savām domām, emocijām piesaistām sev slimību, un pieņēmusi kā patiesību atziņu, ka patiesībā slimība, kas mūs ierobežo, nāk mums palīgā, lai mūs pasargātu, ka katra slimība mums ir izdevīga utt. Līdz ar to man bija svarīgi saprast – kāds ir tas labums, ko man dod MS, no kā mani šī slimība vēlas pasargāt, kas man sevī jāmaina?
Protams, arī es mēģināju nokļūt miljonāra pieminētajā klīnikā Izraēlā. Miljonārs iedeva gan adresi, gan telefona numuru, gan e-pasta adresi.
Par to, kāda bija mana pieredze ar Izraēlas klīniku, nākamajā sērijā.
Mana MS biedrs Kristīne, MS kopš 2005
Lūdzu, ņemiet vērā, ka atsevišķi rakstā paustie viedokļi atspoguļo autora personīgo skatījumu un nav uzskatāmi par biedrības “Mana MS” oficiālo nostāju.