Mana diagnoze - multiplā skleroze
Medicīnas tūrisms
Šī sadaļa varētu būt viena no praktiskākajām, kurā dalīšos pieredzē, kā laikā, kad valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi ir grūti pieejami un uz izmeklējumiem jāgaida garās rindās, iespējams mēneša laikā saņemt sešus dažādus izmeklējumus, samaksājot tikai valsts noteikto pacienta līdzmaksājumu.
Tiesa, šī pieredze gūta pirms desmit gadiem, bet arī pēdējā gada laikā uz tiem izmeklējumiem un terapijām, kuras man bija nepieciešamas, nokļuvu pēc šādas pašas metodes.
Galvenie ieroči, kas man bija nepieciešami, bija mīlestība uz Mocarta Mazo nakts mūziku (to divu dienu garumā klausījos gandrīz nepārtraukti ar iestarpinājumiem: atvainojiet, visi operatori ir aizņemti, lūdzam, uzgaidīt), pacietība, spēja atcerēties, kādu izmeklējumu vēlos brīdī, kad Mazo nakts mūziku nomaina atbilde: lūdzu, klausos!
Divi izmeklējumi – kardiogramma un plaušu rentgens – bija pieejami nekavējoties jebkurā poliklīnikā, bet eho kardiogramma, holtera monitorings, vēdera dobuma sonogrāfija un neiro okulists – diemžēl nē. Uz tiem tuvējā poliklīnikā bija jāgaida mēnešus vai pat ilgāk nekā pusgadu. Man tas nederēja – līdz konsīlijam bija tikai viens mēnesis, turklāt jūlijs, kad lielākā daļa mediķu bauda atvaļinājumu.
Tad nu ķēros pie tolaik vēl diezgan jaunā rīka interneta mājas lapas rindapiearsta.lv. Vispirms katru pakalpojumu meklēju Rīgā. Ja Rīgā tuvākais pieraksta datums bija pēc vairāk nekā mēneša, paplašināju meklēšanas teritoriju līdz Pierīgas pilsētām – Jelgavu, Jūrmalu, Ogri, Siguldu utt. Rīgā tikai vienu izmeklējumu šajā sistēmā uzrādīja kā pieejamu pēc 20 dienām, bet, sazvanot konkrēto reģistratūru, izrādījās, ka tā ir kļūdaina informācija.
Kad rindapiearsta.lv biju atradusi, kurā medicīnas iestādē šo pakalpojumu piedāvā man pieņemamā laikā, ķēros pie medicīnas iestādes kontaktu meklēšanas, jo tolaik diemžēl šajā sistēmā kopā ar medicīnas iestādes nosaukumu nebija norādīts arī tālruņa numurs reģistratūrai. Un tad zvanīju, lai caurmērā 20 minūtes, bet reizēm pat stundu klausītos jauko mūziciņu ar refrēnu “visi operatori aizņemti”.
Turklāt vairumā gadījumu izrādījās, ka rindapiearsta.lv ir ievietota kļūdaina informācija un sazvanītajā medicīnas iestādē šāds pakalpojums vispār pieejams tikai par maksu, vai arī valsts rinda ir vairāk nekā mēnesi uz priekšu.
Pēc divu dienu telefona akcijas biju ieguvusi pierakstus Jēkabpilī, Ventspilī un Valmierā. Valmieras poliklīnika pat bija tik pretimnākoša, ka abus izmeklējumus ielika vienā un tajā pašā dienā, lai nav jābrauc divas reizes. Turklāt visur sarunāju tādus laikus, kas ir pēc pirmā autobusa ienākšanas pilsētā un līdz pēdējā autobusa attiešanai. Ņēmu vērā, ka sabiedriskā transporta sistēma Latvijā vairāk ir pielāgota tam, ka cilvēki no provinces rīta pusē dodas uz galvaspilsētu, bet vakarā – atgriežas savā mītnes pilsētā. Līdz ar to reizēm pirmais autobuss no Rīgas bija tikai plkst.9 ar pienākšanu galapunktā jau ap 12, bet atpakaļ pēdējais ap plkst.17.
Tā kā man kā otrās grupas invalīdam sabiedriskais transports ir bez maksas, tad šis tūrisma veids man nekādus finansiālus ieguldījumus neprasīja.
Sarežģītākais bija holtera monitorings Ventspilī, jo holtera ierīce jānēsā veselu diennakti, lai nākamajā dienā to noņemtu rezultātu nolasīšanai tajā pašā medicīnas iestādē. Tātad Ventspilī bija jāpavada vismaz diennakts. Par laimi rezultātus uzrakstīt izrakstā ārsts bija gatavs pusstundas laikā pēc ierīces noņemšanas, cienot manu laiku un enerģiju, lai man pēc rezultāta nebūtu vēlreiz jādodas uz Ventspili.
Tad nu palika tikai atrisināt nakšņošanas jautājumu. Tam es izmantoju savu draugu pulku, kuri ātri vien atrada iespēju uz vienu nakti piedāvāt savu Ventspils dzīvokli, kurā paši darba dienās neuzturējās, jo strādāja Rīgā.
Protams, ir izmeklējumi, uz kuriem šāda pieeja nestrādā, piemēram, magnētiskā rezonanse ar kontrastvielu galvai un mugurai ir pieejama tikai dažās medicīnas iestādēs, tādēļ, piemēram, uz magnētisko rezonansi pērn maijā pierakstījos uz šā gada februāri. Tā kā man jau ir pāri 50, saasinājumu nav, tad saprotu, ka man nav vajadzības tēmēt uz to dēvēto “zaļo koridoru”, kas ir īpaši multiplās sklerozes pacientiem un kura pieejamību jaukais pakistāņu vienotības veselības ministra izstrādājums Abu Meri samazināja trīskārt. Mani īpaši neuztrauc, vai tur tie perēkļi vairāk, vai mazāk, aktīvi vai pasīvi. Ja jūtos labi – tas arī galvenais. Saprotu, ka daudz svarīgāk uz valsts garantētajām vietām nokļūt tiem, kuriem nepieciešams piemeklēt terapiju, kuriem ir paasinājumi. Un jauniem cilvēkiem, kuriem jālaiž pasaulē bērni, jāaudzina, jārūpējas par viņiem, jāskolo utt. Man galvenais koncentrēties uz to, lai dēļ savas veselības nekļūstu viņiem par nastu, jo arī viņiem jāveido sava dzīve un jāpilda galvenais uzdevums uz šīs planētas – turpināt cilvēku sugu, attīstīt dvēseli un garu, tuvoties absolūtajai pilnībai.
Mana MS biedrs Kristīne, MS kopš 2006
Lūdzu, ņemiet vērā, ka atsevišķi rakstā paustie viedokļi atspoguļo autora personīgo skatījumu un nav uzskatāmi par biedrības “Mana MS” oficiālo nostāju.