Mans attiecību stāsts ar MS

Es nezinu, kad viss sākās un noteikti nekad precīzi neuzzināšu. Bet zinu precīzi, ka 2020./2021. gadu mijā kaut kas mainījās. Es biju tikko laimīgi precējusies un trauksmainais Covid pirmais vilnis bija izdzīvots. Iestājās liels atslābums un iekšējs miers, pateicība dzīvei par visu.

 
Tad sāka parādīties liels nogurums un pēkšņi paaugstinājās spiediens. Gāju pie ģimenes ārsta un veicu visa veida sirds pārbaudes, sāku novērot spiedienu 2 reizes dienā. Cēlonis netika atrasts un risinājums arī ne. Norakstīju uz sēdošo darbu, jo darbs no mājām bija jaunā ikdiena, kas noveda pie mazkustīga dzīvesveida ar visām izrietošajām sekām.

Pēc mēneša parādījās jušanas traucējumi vienā pēdā un vēlāk otrā, to šoreiz ģimenes  ārstam pat neteicu, jo norakstīju uz savu dzīvesveidu. Pēc mēneša jušana lēnām sāka atgriezties. Bet tad, kad maija beigās sāka strauji zust redze kreisajā acī, man palika bail. Es nojautu, ka kaut kas nav labi, un tajā mirklī sapratu, ka kopš janvāra visu laiku kaut kas nav labi. Ārsta iedrošināta, 30. maijā devos uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu, kur acu ārsts apskatīja un uzreiz slēdzienā uzrakstīja, ka aizdomas par diagnozi Multiplā skleroze (turpmāk - MS). Tālāk sekoja datortomogrāfija, kas neko sliktu neparādīja. Man teica, ka jāpaliek pa nakti uzņemšanā, bet līdzi man nekas nebija paņemts. Trauksme, šoks un nesaprašana pavadīja šo laiku, bet dežurējošā māsiņa teica, lai nesatraucos, bet izbaudu laiku un atpūšos, jo tagad ir beidzot brīdis, kad vajag ļaut sev atpūsties.

Pirms MS es biju karjeriste, darbaholiķe un perfekcioniste, tāpēc tas bija izaicinājums no prāta izmest darbu To Do sarakstu un piekrist tam, ka tagad būs neplānota slimības lapa. Vēlāk sekoja MR (magnētiskā rezonanse), kur konstatēja daudz jaunus un 1 aktīvu perēkli un uzreiz tika uzsākta Solu-Medrol terapija*. Lai apstiprinātu diagnozi, ārsts nolēma, ka vajag veikt lumbālpunkciju**. Sakumā es braši turējos un centos nepazaudēt vienmēr pozitīvo garu. Tur iepazinos ar kundzi gados (80+), kas joprojām ir mans telefondraugs, un sarunas ar viņu un savu ģimeni palīdzēja rast mierinājumu.

Pēc punkcijas man bija ļoti stipras galvassāpes, kas kādu laiku negribēja mani "atlaist", no terapijas redze sāka atgriezties un izrakstīšanas dienā sāku jau pamanīt krāsas, bet pastaigāt gan bija grūti, galva reiba, bija nespēks un visas rokas zilumos no sistēmas katetriem un analīžu nodošanas. Ar to viss nebeidzās, jo vēlāk sekoja konsīlijs**** un Solu-Medrol terapija radīja veselībai blaknes, kas attālināja ceļu līdz pastāvīgai terapijai. Iepazinos ar veselības sistēmas ēnas pusēm un uzzināju dažādas nianses. Biju pateicīga, ka valsts apmaksā dārgo MS terapiju, un, ka man ir pastāvīga MS medmāsa, kurai jebkurā laika varu zvanīt vai rakstīt, lai uzdotu savus miljons jautājumus. Stāsts līdz pastāvīgam medikamentam ir atsevišķa raksta vērts, bet vēlā rudenī es līdz tam nonācu, un Ziemassvētku laikā vēl pie vienas Solu-Medrol terapijas. Tagad atceroties, tas bija emocionāli un fiziski traks laiks.

Kas ir MS?

Jau uzņemšanas dienā Googlē sāku meklēt atbildes un viss, kas krita acīs bija bildes ratiņkrēslos. Lasīju definīciju un neko nesapratu. Pēkšņi tik daudz jaunu terminu. Zināju skaidri, ka tās ir beigas. Manas ikdienas un ierastās dzīves beigas, un nekad nekas nebūs kā agrāk. Sāku noskaņot sevi ratiņkrēslam, jo turpināja pasliktināties pašsajūta, jutos fiziski un emocionāli slikti. Tā bija garākā slimības lapa pēc dekrēta atvaļinājuma. Nekad dzīvē nejutos fiziski un emocionāli tik slikti. Ritēja laiks, bet joprojām nesapratu, ko īsti nozīmē MS un ko man ar to darīt? Baidījos no viņa kā briesmoņa un mans racionālais prāts nesaprata, kā tam pielāgoties. Nesapratu, ko nozīmē MS paasinājums***. Vasaras vidū sapratu, ka man vajag meklēt psihoterapeitu un ka jāsāk meklēt pozitīvas pieredzes ar MS, jo jutu, ka slīkstu. Iestājos rindā pie psihoterapeita un Youtube, meklējot MS stāstus, noskatījos -

Un skatījos Overcoming MS vienu video pēc otra un sapratu, ka ir gaisma tuneļa galā un man parādījās cerība. Iestājos https://overcomingms.org/ un sāku sāku apgūt 7 soļus.  Kopš iestāšanās es atteicos no gaļas un piena produktiem. Sāka mainīties mans dzīvesveids, mainīties prioritātes un iepazinos ar meditāciju. Atsāku apmeklēt jogas nodarbības un psihoterapeita vizītēs beidzot izraudāju sāpi un sāku savu MS pieņemšanas stāstu.

Kā ir šodien?

Šodien MS ir mana māsa, kas dzīvo ar mani. Es vairs nebaidos no viņas. Protams, ka es negribētu nekad slimot ar MS, bet tas ir viens no labākajiem manas dzīves pagriezieniem, jo lika mainīt manu uztveri, prioritātes, dzīvesveidu, kļūt mierīgākai, empātiskākai un laimīgākai. Dienas ir dažādas - grūtākas un vieglākas, kaut kad MS ņem virsroku, bet kaut kad MS vispār nejūtu. Bet es nekad agrāk nejutu tik lielu pateicību par to, kas man ir, kas es esmu un ko es varu šodien. Es esmu tik laimīga, ka varu te dalīties ar savu MS stāstu, būt daļai no Mana MS un tevi iedvesmot nezaudēt cerību, jo ir gaisma tuneļa galā.

Kad aizveras durvis, atveras citas durvis vai logs. Un tā ir izvēle - akcentēt savu uzmanību uz aizvērtajām durvīm vai lūkoties pa atvērto logu, iet pa atvērtajām durvīm. Mūsu dzīvi veido mūsu izvēles un, satiekot MS, es izvēlējos būt laimīga, dzīvot piepildītu dzīvi un atstāt dzīvē vietu cerībām un sapņiem.

* Solu-Medrol terapija ir viena no populārākajiem akūtas terapijas veidiem, kad ir paasinājums (izveidojies jauns un/ vai aktīvs perēklis). Ārstējošais neirologs izraksta Solu-Medrol,  to atjauc ar nātrija hlorīdu, un ievada intravenozi vairākas dienas pēc kārtas. Parasti tas notiek ārsta uzraudzībā slimnīcā vai dienas stacionārā, īpaši pirmajā reizē. Terapijas ilgumu nosaka ārsts.

** Lumbālpunkcija ir mugurkaula smadzeņu (cerebrospinālā) šķidruma jeb likvora paņemšana. Parasti manipulāciju veic lokālajā anestēzijā, dažreiz izmanto vieglu sedāciju (iemidzināšanu). Mugurkaula smadzeņu šķidrumu paņem, tievu adatu ievietojot spraugā starp muguras skriemeļiem jostas rajonā zemāk par muguras smadzeņu līmeni. Iespējamās blaknes - galvassāpes, slikta dūša, reibonis un diskomforts punkcijas vietā.

*** MS paasinājums ir MS simptomu pastiprināšanās vai jaunu MS simptomu rašanās, kuri ilgst vairāk nekā 24 stundas un kurus nav izraisījušas infekcijas vai drudzis. Vairumam pacientu simptomi mainās katru dienu, un tas nav paasinājums. Noteiktiem pacientiem var rasties īslaicīgi simptomi, kas ilgst tikai dažas sekundes, piemēram, rokas muskuļu saraušanās, un arī tā nav paasinājums. Paasinājumi ir viena no slimības aktivitātes pazīmēm.